Advertisements

Katalonijas galvaspilsētā Barselonā pēc Spānijas Augstākās tiesas sprieduma Katalonijas separātistu kustības līderu lietā izraisījušās sadursmes protestētāju un policijas starpā.

Advertisements
Advertisements

Liela protestētāju pūļa un policijas starpā sadursmes izraisījušās Barselonas starptautiskajā lidostā.

Advertisements
Advertisements

Kā redzams notikumu vietā uzfilmētajos kadros, cilvēki mēģinājuši izlauzties cauri policijas kordonam, kas bija nobloķējis vienu ēkas daļu. Citā ēkas daļā policisti pret protestētājiem lika lietā stekus un centās viņus izklīdināt ar asaru gāzi.

Advertisements
Advertisements

Pirmdien kopumā atcelti 108 reisi, pavēstīja Spānijas lidostu dienests “Aena”.

Advertisements
Advertisements

Tūkstošiem Katalonijas neatkarības atbalstītāju piedalījās demonstrācijā arī Barselonas centrā, bloķējot vairākas ielas un piekļuvi metro stacijām.

Advertisements
Advertisements

Pēc sprieduma pasludināšanas tika izdots jauns trimdā Beļģijā dzīvojošā Katalonijas ekspremjera Karlesa Pudždemona aresta orderis.

Advertisements
Advertisements

Katalāņi ir “represiju un atriebības stratēģijas upuri”, preses konferencē sacīja ekspremjers.

Advertisements
Advertisements

Spānijas Augstākā tiesa pirmdien piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.

Advertisements
Advertisements

Vēl trim katalāņu separātistu līderiem, kas stājās tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā, piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem – nedaudz īsāki cietumsodi.

Advertisements
Advertisements

Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Advertisements

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas. Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.

Advertisements
Advertisements
Advertisements