Advertisements

Jau pirmdien Latvijas valsts delegācija dosies uz Vašingtonu, kur norisināsies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas pilnvarnieku rudens sesija. Tā ir nozīmīga tikšanās vieta diskusijām par pasaules ekonomikas jautājumiem.

Advertisements
Advertisements

Vēl pirms diviem gadiem delegācijas vadītājs bija Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Taču viņam uzrādītas apsūdzības par kukuļa ņemšanu un naudas atmazgāšanu. Tiesai jāsākas pēc mēneša. Rimšēvičs turpina stāstīt, ka nekādu pierādījumu pretlikumīgajām darbībām nav un nav arī attiecīgi nekādas ēnas pār bankas reputāciju. Citās domās ir premjers Krišjānis Kariņš.

Advertisements
Advertisements

“Nekā personīga” zināms, ka sākotnēji Rimšēvičs bija iekļauts oficiālajā valsts delegācijas sastāvā, taču no tās ticis izslēgts. Pēdējā brīdī atcelts arī Rimšēviča plānotais komandējums uz Vašingtonu – tieši sanāksmes norises laikā.

Advertisements
Advertisements

SVF un Pasaules Bankas pilnvarnieku sanāksmes Vašingtonā sasauc divas reizes gadā, un tajā apmainās viedokļiem par ekonomikas attīstību un finanšu riskiem.

Advertisements
Advertisements

Vēl 2017. gada rudenī Latvijas delegāciju uz Vašingtonu vadīja Rimšēvičs. Viņš oficiāli ir SVF pilnvarnieks Latvijā. Taču dažus mēnešus vēlāk viņu aizturēja KNAB. Šobrīd Rimšēviču apsūdz par kukuļa ņemšanu no bijušajiem Trasta komercbankas akcionāriem apmaiņā pret lēmumu ietekmēšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Latvijas Bankas prezidentam ticis apmaksāts atpūtas brauciens uz Kamčatku un dots 250 000 eiro liels kukulis. Nauda nesta pa daļām. To devis gan akcionārs pats, gan kukuļošanai bijis starpnieks – baņķieru un Rimšēviča paziņa – uzņēmējs Māris Martinsons.

Advertisements
Advertisements

Daļa no 250 000 eiro lielā kukuļa atmazgāta, Martinsonam tobrīd piederošas kompānijas vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu Jūrmalā, kuram Rimšēvičs slēpti kļuvis par īpašnieku. Rimšēvičs tos sauc par meliem un neuzskata, ka apsūdzības mestu ēnu uz Latvijas Banku.

Advertisements
Advertisements

Izmeklēšanas laikā, pateicoties Eiropas Tiesas labvēlīgajam spriedumam, Rimšēvičs atgriezās Latvijas Bankas prezidenta krēslā. Viņš rīko preses konferences, apmeklē Eiropas Centrālās bankas sanāksmes un jaunnedēļ grasījās doties arī uz Vašingtonu. Šogad Latvijai došanās uz ASV galvaspilsētu ir īpaši nozīmīga dažādu divpusējo tikšanos dēļ. Jo drīzumā tiks vērtēts Latvijas paveiktais pēc sliktā “Moneyval” ziņojuma, kas draud mūs atstāt starptautiskā finanšu izolācijā.

Advertisements
Advertisements

Finanšu ministrs Jānis Reirs, iezīmējot sanāksmes pašus svarīgākos mērķus, norāda, ka ar ASV Valsts kases pārstāvjiem paredzēta “domu apmaiņa par veikto ”kapitālo remontu”, kas saistīts ar “Moneyval” un, īpaši, FKTK darbu”. Ieplānota arī tikšanās ar ASV Valsts kases sekretāra vietnieku terorisma finansēšanas jautājumos Maršalu Billingsliju.

Advertisements
Advertisements

Vēl pavasarī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tikās ar Bilingsliju un solīja no valdības un Saeimas puses darīt visu, lai sakārtotu finanšu sektoru.

Advertisements
Advertisements

“Nekā personīga” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka sākotnēji Finanšu ministrija nosūtījusi uz valdību sarakstu ar valsts delegāciju, kuras sastāvā bijis iekļauts arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Taču Kariņa vadītais kabinets nav bijis gatavs to akceptēt, un Rimšēvičs no saraksta svītrots.

Advertisements
Advertisements

“Tas bija valdības lēmums apstiprināt delegāciju šādā sastāvā [neiekļaujot Rimšēviču],” uzsver Reirs.

Advertisements

Tomēr Rimšēvičs nolēma tik un tā doties uz ASV starptautiskās sanāksmes norises laikā, noformējot to kā darba komandējumu.

Advertisements
Advertisements

Avots

Advertisements