Advertisements
Advertisements

Austrālijas zinātniece Alisone Vilsone pusotra gada ilgā pētījumā noskaidrojusi, ka cilvēka līķis sadalīšanās laikā ievērojami kustoties, turklāt vairāk nekā gadu pēc cilvēka nāves, vēsta medijs “AFP”.

Advertisements
Advertisements
Advertisements

Vilsone saka, ka kustēties līķiem liek sadalīšanās process, proti, kad ķermenis sāk mumificēties, muskuļu saites izžūst, liekot ķermeņa daļām kustēties.

Advertisements
Advertisements

“Mēs atklājām, ka īpaši kustās līķa rokas,” izdevumam “ABC News” teica Vilsone.

Advertisements
Advertisements

Pētniece pie šī atklājuma nonāca, kad 17 mēnešus ar 30 minūšu intervāliem filmēja donora līķi.

Advertisements
Advertisements

Pētījums tika veikts slepenā laboratorijā “AFTER”, kas zemeslodes dienvidu puslodē ir vienīgā vieta, kur tiek pētīti cilvēka sadalīšanās procesi.

Advertisements
Advertisements

“Līdz šim visi šāda veida pētījumi bija balstīti uz ziemeļu puslodē veiktiem novērojumiem, tomēr tur ir citādāks klimats un pat insekti, kas piedalās sadalīšanās procesā,” skaidroja Vilsone.

Advertisements
Advertisements

Atklājumi var palīdzēt policijai precīzi noteikts cilvēka nāves brīdi, ka arī labāk noskaidrot nāves iemeslu.

Advertisements
Advertisements

“Šis pētījums ir ļoti nozīmīgs, lai palīdzētu likumsargiem atklāt noziegumus, kā arī var noderēt dažādu katastrofu un nelaimes gadījumu izmeklēšanā,” piebilda Vilsone.

Advertisements
Advertisements

Vilsones pētījums vēl gaida savu publicēšanu zinātniskajā žurnālā, tomēr šī lauciņa eksperti atklājumam jau ir pievērsuši uzmanību.

Advertisements
Advertisements

“Šo pētījumu es uzskatu par ļoti intriģējošu un gaidu, kad varēšu ar to iepazīties publicētā formātā,” ziņu izdevumam “Newsweek” teica zinātniece Līza Dadio, kura nebija iesaistīta šajā pētījumā.

Advertisements
Advertisements
Advertisements