Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements
FOTO: EPA/Scanpix
Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Raķešdzinēja eksplozijā Krievijā gāja bojā pieci krievu kodolinženieri. Valdības kodolaģentūra “Rosatom” atzinusi, ka viņi veica ar kodoldegvielu darbināmā raķetes dzinēja izmēģinājumu, taču sīkāku informāciju nesniedza. Raidorganizācija BBC pēta, kāda ieroča izmēģinājumam Arktikā bija letāls iznākums.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Izmēģinājums tika veikts uz platformas Baltajā jūrā.Krievija jau iepriekš veikusi spārnotās raķetes “Burevestņik” izmēģinājumus. Tomēr Krievijas amatpersonas neatklāja, kāda tehnoloģija tika izmēģināta 8.augustā.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Pēc eksplozijas apmēram 40 kilometru attālumā no izmēģinājuma vietas esošajā Severodvinskā tika fiksēta strauja radiācijas līmeņa paaugstināšanās. Radiācijas līmenis 16 reizes pārsniedzis normu, atzina Krievijas meteoroloģijas dienests. Tomēr neesot sasniegts tāds līmenis, kas apdraud cilvēku veselību.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Severodvinskas pašvaldība iepriekš paziņoja, ka radiācijas līmeņa paaugstināšanās esot ilgusi 40 minūtes, bet “Rosgidromet” minējis ilgāku periodu – divas ar pusi stundas.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Pieci mirušie kodolinženieri apglabāti Sarovā – slēgtajā pilsētā, kur tiek ražoti Krievijas kodolieroči. Tā atrodas apmēram 370 kilometru attālumā no Maskavas.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Neveiksmīgajā izmēģinājumā tika ievainoti vēl trīs inženieri, kuri atrodas slimnīcā, paziņoja “Rosatom”.

Advertisements
Advertisements
Advertisements

Krievijas un Rietumu eksperti uzskata, ka visdrīzāk ceturtdien tika izmēģināta raķete “9M730 Burevestņik”, ko NATO nosaukusi par “SSC-X-9 Skyfall”. Krievijas autokrāts Vladimirs Putins raķeti pieminēja runā, ko 2018.gada martā teica Krievijas Federālajā sapulcē.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Krievijas eksperts un Londonas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) pētnieks Marks Galeoti norāda, ka ar kodoldzinēju darbināmas raķetes radīšana ir tehniski ļoti sarežģīts process.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

“Jāņem vērā sistēmas ātrums attiecībā pret svaru, kā arī risks, ka raķete savā ceļā varētu atstāt radioaktīvus izmešus. Šo jauno sistēmu aizsākumi meklējami padomju laikos – tagad tās izceltas no plaukta un tajās no jauna investēts,” saka Galeoti.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Putins pērn sacīja, ka ar kodoldegvielu darbināmais dzinējs došot “Burevestņik” raķetēm “neierobežotu” darbības rādiusu.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements

Tomēr BBC norāda, ka 8.augusta neveiksmīgajā izmēģinājumā varētu būt bijis iesaistīts kāds cits ierocis, kas spēj nest kodolgalviņu. Raidorganizācija izceļ divus iespējamos variantus: Krievijas jaunā starpkontinentālā virsskaņas ballistiskā raķete “Cirkon”, kas spējot astoņreiz pārspēt skaņas ātrumu, un zemūdens drons “Poseidon”, ko varot palaist no zemūdenes.

Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements
Advertisements